Previous Next

    Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika

    1697. gadā pēc zemes īpašnieces Evas Justīnes Šostovickas, dzimušas Selickas (poļu: Ewa Justyna Szostowicka, z domu Sielicka) ar toreizējā Livonijas bīskapa, Nikolaja Poplavska atbalstu, 1688. gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosokovskis (poļu: Remigiusz Mosokowski) un Aglonā izvēlējās vietu sakrālajām celtnēm. 1698. gada augustā starp divām priedēm dziļi ticīgajai Viškovas muižas kalponei Annai esot parādījusies Dievmātes Marijas ar Jēzus bērniņu rokā.[1] Šeit arī 1699. gadā dominikāņi nodibināja klosteri, bet 1670. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu. 1700. gadā Eva Justīne Šostovicka ziedoja dominikāņiem 20 ciemus ar 90 mājām baznīcas būvniecībai. Dāvinājumu 1700. gada 8. aprīlī apstiprināja bīskaps Poplavskis, Polijas karalis Augusts II un pāvests Inocents XII. 1751. gada 10. septembrī, savā trešajā Aglonas apmeklējuma laikā, Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina (poļu: Józef Puzyna) koka baznīcu iesvētīja. Baznīcā dominikāņi novietoja Dievmātes svētgleznu, kura bija uzgleznota pēc Traķu Dievmātes svētgleznas parauga.

     foto no N.Kolbergs

    © Your Company. All Rights Reserved.

    Please publish modules in offcanvas position.

    Free Joomla! template by L.THEME | Documentation