Previous Next

    Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca

    Pirmais dievnams atradies 2,5 km no pašreizējās baznīcas Sēmes muižā. Tas bijis koka dievnams, ko 1748. gadā uzcēlis muižas barons Vilhelms Heinrihs Līvens. Sēmes baznīcu apkalpojuši jezuīti, sekulārie priesteri tur dzīvojuši īsu laiku. 1917. gadā šo baznīcu nojauca.

    1769. gadā Filips Līvens uzcēla nākamo baznīcu, kas atradās Lamiņu muižā. Šo dievnamu apkalpojuši prāvesti, kas dzīvoja Sēmē, jo pēkšņa fundatora nāve neļāvusi pārcelt dievkalpojumus no Sēmes. 1807. gadā draudzei jau bijis savs prāvests M. Trajanovskis, kurš apmeties uz dzīvi Lamiņos, jo 1806.gada 5.oktobrī ar nelaiķa dēla grāfa Georga Līvena un bīskapa Jāņa Kosakovska piekrišanu dievkalpojumi tikuši pārcelti uz Lamiņiem. Baznīca bijusi arī koka celtne, veltīta Svētā Jura godam.

    Pašreizējo mūra baznīcu vecā dievnama vietā uzcēla Lamiņu muižas īpašnieka, ārsta Hartmaņa vadībā 1865. gadā. To arī veltīja Svētā Jura godam. 1963. gadā padomju varas funkcināri baznīcu katoļiem atņēma. Tā bija viena no retajām katoļu draudzei celtajām baznīcām Kurzemes pusē. Sākoties Trešajai atmodai, aktivizējās draudzes dzīve, un Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, dievnams tika atdots baznīcai.

    © Your Company. All Rights Reserved.

    Please publish modules in offcanvas position.

    Free Joomla! template by L.THEME | Documentation