Previous Next

    Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca

     

    Luterāņu draudze Daugavpilī izveidojās jau pēc reformācijas. 1630. gadā luterāņu baznīcu no Dinaburgas nocietinātā centra pārvietoja uz pilsētu un nodeva to jezuītupārvaldībā. Tādējādi luterāņiem Daugavpilī nebija pastāvī­gas pulcēšanās vietas līdz 19. gadsimtam. Kopš 1790. gada pilsē­tas luterāņus apkalpoja Ēģiptes (Vilkamiesta) baznīcas mācītājs. 1835. gadā Daugavpilī tika nodibināta oficiāla luterāņu draudze, kuras dievkalpo­jumiem pielāgoja kādu Daugavpils cie­tokšņa teritorijā esošu ēku. 19. gadsimta 30. gados priekš šīs baznīcas tika iegādāta pazīstamā 19. gad­simta gleznotāja Johana Lēberehta Eginka altārglezna "Kristus Ģetzemanes dārzā", bet 1836. gadā draudze ieguva savā īpašumā arī sudraba liturģiskos traukus. Draudze paplašinājās, un tās vajadzībām tika celts jauns koka dievnams, kuru iesvētīja 1868. gadā. Pie baznīcas ēkas tika piebūvētas arī skolas telpas. Pēc dažiem gadu desmitiem, draudzei pieaugot, baznīcas telpas kļuva par šauru, un draudze izlēma celt jaunu dievnamu. 1890. gada 3. jūlijā Krievijas Iekšlietu ministrijas Garīgo lietu departamenta vicedirektors nosūtīja lūgumu Vitebskas guberņas gubernatoram iedalīt ze­mi priekš jaunas baznīcas celtniecības[1]. Domājams, līdzekļu trūkuma dēļ neizdevās īstenot akadēmiķa Franča Šustera izstrādāto neoromānikas for­mās veidoto mūra baznīcas projektu. Apstākļiem mainoties jaunais luterāņu mūra dievnams uz iedalītās zemes tapa jau pēc Vilhelma Neimaņa projekta. 1892. g. tika savākts 18 000 rbļ. un iesākās baznīcas celtniecība, bet 1893. gada 31. oktobrī dievnamu svinīgi iesvētīja. Būve kopumā izmaksāja 54 000 rubļu. 1927.-1928. gados tika veikts baznīcas ārsienu, jumta un torņa kapitālais remonts, kas izmaksāja 15000 latus. Tornis tika pārklāts ar vara skārdu. Lielāku remontu veica arī 1930. gadā, kad tika izkrāsotas baznīcas iekštelpas, paplašinātas ērģeļu luktas, nostiprinātas velves ar enkuriem un ierīkota centrālapkure. Baznīcas kapitā­lais remonts tika veikts arī 1935. gadā.

    1941. gada jūnija beigās Vērmahta uzbrukuma laikā, Sarkanā armija atkāpjoties, baznīcu aizdedzināja. Izdega baznīcas torņa smaile, logu rāmji, kā arī iekšējais koka interjers. 1942. gadā draudze sāka dievnama atjaunošanas darbus, bet tomēr tie pilnībā netika pabeigti. Draudzes telpai tika uz­likts jauns jumts. Atjaunojot torni, nācās to saīsināt. Logu krāsainā stikla vietā tika ielikts parastais, kā arī tika uzbūvēts jauns pagaidu altā­ris un kancele. 1942. gada 24. maijā noti­ka Vasarsvētku dievkalpojums. 1943. gada pavasarī atjaunošanas darbi baznīcas iekštelpās turpinājās. Visi šie darbi tika veikti pēc būvtehniķa Georgija Baložina projekta. Pēc 1945.gada dievnama iekārta tika izdemolēta, viss koka interjers, ieskaitot grīdas segumu, tika nokurināts. 1947. gadā baznīcā tika iekārtota "Zagotzerno" no­liktava, bet pēc septiņiem gadiem - "Gortorg" tirdzniecības noliktava. 1955. gadā šeit telpas tika piešķirtas Daugavpils lokomotīvju depo. 1969. gadā baznīcas telpas aizņēma Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas bok­sa skola. Šajā laikā draudzei bija atļauts baznīcā izmantot tikai bijušo kapelas telpu, tomēr 1975. gadā arī tā tika atsavināta. 1985. gada 25. decembrī ēkā izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā node­ga zvanu tornis un daļa jumta. Lokomotīvju remon­ta rūpnīca torni vēlāk atjaunoja.1989. gadā sporta skola beidzot atstāja baznīcu, bet 1992. gadā draudze atguva savu dievnamu. 1994. gadā tika pabeigts baznīcas ārsienu remonts un tika uzsākta iekštelpu rekonstrukcija, kā arī jumta un torņa celt­niecības darbi. 2005. gada 2. jūlijā tika iesvētīts Ogres amatniecības skolas audzēkņu izgatavotais baznīcas jaunais interjers: altāris, kancele, soli, laterna, kristāmtrauka pamatne un mazais altāris.

    foto no N.Kolbergs

    © Your Company. All Rights Reserved.

    Please publish modules in offcanvas position.

    Free Joomla! template by L.THEME | Documentation