Previous Next

    Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca

    Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē Aglonas pagasta (bijušais Kapiņu pagasts) Bērzgalē.

    Valsts nozīmes piemineklis – koka būve. Tagadēji baznīcai pamati likti 1744. g., bet beigta būvēt 1750. g. un atradās kapsētā, par ko tagad liecina akmens obelisks, kas norāda vietu, kur atradās senās baznīcas altāris. Kā Dieva Aizgādības un Sv. Stefanu un Sv. Laura baznīca.

    Tās celtniecību 1744. gadā ierosināja draudzes prāvests Stefans Mickevičs. Naudu un materiālos līdzekļus tai piešķīra toreizējie Rēzeknes novada muižnieki Sokolovski, bet baznīcu cēla vietējie latviešu zemnieki. Baznīcas konsekrēšanas ceremoniju 1751. gadā veica Inflantijas bīskaps Jozefs Domeniks de Kozeļevskis-Puzina, novēlēdams to Dieva Apredzības, svēto diakonu-mocekļu Stefana un Laura godam.

    Apskatāmi 32 mākslas pieminekļi, tai skaitā ērģeles. Bēržgales baznīca pieder pie Latgales vecākām koka baznīcām. Tās sienas ir būvētas no tēstiem koka baļķiem. Nosaukumu baznīca ieguvusi no tuvumā esošā Bērzgales ezera. Tagadējā dievnama pamati likti 1744. gadā. 

    Būvdarbi pabeigti 1750. gadā, un dievnamu 1751. gadā iesvētījis bīskaps J.Domeniks de Kozeļskis – Puzīns. Baznīcas ārējais izskats laika gaitā maz mainījies. Vidusdaļā atrodas liels altāris ar skaistiem baroka kokgriezumiem.

    foto no N.Kolbergs

     

    © Your Company. All Rights Reserved.

    Please publish modules in offcanvas position.

    Free Joomla! template by L.THEME | Documentation