Previous Next

    Kristus Dzimšanas un Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnams Rīgas Grebenščikova draudze

    Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnams ir vislielākais vecticībnieku dievnams Latvijā. Tajā vienlaikus var atrasties ap 5000 ticīgo. Grebenščikova draudzes dievnama komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

    Grebenščikova draudzes dievnama ansamblis ieguva mūsdienu veidolu 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, kad pabeidza nespējnieku patversmes un lūgšanu telpas pārbūvi (1883–1888, arhitekti Jānis Frīdrihs Baumanis (1834–1891) un Reinholds Šmēlings (1840–1917)), uzbūvēja zvanu torni (1906, arhitekts Aleksandrs Šmēlings (1877–1961)). Lai arī kopumā ēkas fasāžu arhitektoniskie rotājumi ir lakoniski un pieticīgi, dievnams rada monumentalitātes un stingra majestātiskuma iespaidu. Celtnes arhitektūras formās harmoniski „sadzīvo” novitāte un tradīcija – zvanu torņa siluets ar apzeltīto kupolu „sasaucas” ar Ivana Lielā zvanu torņa formu Maskavas Kremlī, taču tas ir papildināts ar Rīgas arhitektūrai raksturīgiem jūgendstila elementiem.

    Grebenščikova vecticībnieku draudzes dievnama interjers tika krietni izmainīts ēkas pārbūves laikā 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta bija ierīkota ozolkoka svētbilžu siena septiņās rindās, tā aizņem visu dievnama austrumu sienu. Svētbilžu sienas kompozīcija ir ļoti vienkārša, tajā nav lieku dekoru, uz tās izceļas ikonas greznos apkalumos. Šajā svētbilžu sienā ir reti sastopamas 16.–17. gadsimtā darinātas ikonas. Grebenščikova draudzes dievnamā ir arī vecticībnieku meistaru 18.–20. gadsimtā gleznotās ikonas, kuras savam dievnamam dāvinājuši ticīgie. Dažādās dievnama kompleksa telpās atrodas ap pusotra tūkstoša ikonu, no kurām dažas ir unikāli ikonu glezniecības pieminekļi.

    foto no N.Kolbergs

    © Your Company. All Rights Reserved.

    Please publish modules in offcanvas position.

    Free Joomla! template by L.THEME | Documentation